Enciklopēdiski dati

Šeit ievietotā informācija ir ņemta no S. Rusmaņa un I. Vīka grāmatas „Kurzeme”, ka iznāca izdevniecībā „Latvijas enciklopēdija”, Rīgā, 1993. gadā.

Jūrkalne.

Jūrkalnes pagasta un kopsaimniecības „Dzintarkrasts” centrs. 174 iedzīvotāji (1989). Vēsturiski tā cieši saistīta ar Alsungu, jo ir katoliskajā suitu novadā. Viduslaiku nosaukums Feliksberga (pārdēvēta 1925. gadā) saistīts ar nostāstu, ka pirms vairākiem gadsimtiem vētra krastā izmetusi kuģi bez bojājumiem, tāpēc lielā kāpa nosaukta par Laimīgo kalnu (Feliksbergu), kur uzcelta neliela koka baznīca. Krasts pakāpeniski tiek izgrauzts, izveidojies apmēram 20 metrus augsts stāvkrasts. Jūrkalnē dzimis kuģu īpašnieks un bijušais Liepājas ostas priekšnieks Jānis Smiltnieks (1876 – 1952) un vairāku Kandavas dziesmu svētku organizators un kora dziesmu autors Pēteris Jancis (1897 - ?).

1. Jūras stāvkrasts. Pie Kriķiem atradusies vecā baznīca, kas ieskalota jūrā. 

2. Jūrkalnes katoļu baznīca. Pirmā mūra baznīca celta 1736. gadā, kapitāli pārbūvēta 1862. gadā. Altārglezna „Dievmāte” (19. un 20. gs. mija), divmanuāļu ērģeles ar septiņiem reģistriem (K.A. Hermanis; 19. gs. 3. cet.), pie griestiem piekārts burinieka modelis. Zvans (1784). Uz R no baznīcas atrodas bijusī mācītājmāja. 

3. Jūrkalnes kapi. Piemineklis Latvijas atbrīvošanās cīņās, 1905. gadā un 1. pasaules karā kritušajiem un bez vēsts pazudušajiem (arhitekts P. Dreimanis). Valtaiķos 1906. gadā 22 nošauto jūrkalniešu brāļu kapi. Ceļ kapliču (arhitekts I. Zellīte) – rijas tipa ēku. 

4. Pilsberģes trīsgadīgās jūrskolas (1871 – 1902) vieta. Skola darbojusies bijušajā Pilsberģes muižā. Piemiņas ansamblis (1989; tēlnieks Ģ. Burvis) – kuršu laiva, stabi ar iegrieztām senajām zvejnieku īpašuma zīmēm. 

5. Kvieši. Bil. Zaldāta saimniecības komplekss (19. gs. 70. gadi). Pēc 1854. gada likuma Krievijas armijā izdienējušajiem tika piešķirti nelieli zemes gabali (vidēji nedaudz vairāk par 1 hektāru). Ir dzīvojamā māja, kūts, pirts, vasaras virtuve. 

6. Rīva (garums 53 km). Uz jūras pusi no tilta (1988) betona dambja paliekas, kādreiz iesāktās un nepabeigtās papes fabrikas vieta. Ūdenskritums. Upei augsti, stāvi krasti, apauguši ar kokiem un krūmiem. Gleznains skats uz upes ieleju. Stāvo jūras krastu aprakstījis J. Jaunsudrabiņš darbā „Labrags”(Kopoti raksti, 14. sēj., Rīga, 1984, 333. – 334. lpp.). 

7. Pionieru nometne „Naftinieks” bij. Labraga muižas vietā (no muižas saglabājušies tikai trīs ēku pamati). Parkā 19 svešzemju sugu koki, arī Darmštates priedes ar piramidālas formas vainagu. 

8. Labraga (Labragas) luteriešu baznīca (1896). Altārglezna „Kristus pie krusta un Sv. Marija Magdalēna” (T. Šprengels, 19. gs.). 

9. Sārnates apmetne. Viens no nozīmīgākajiem neolīta pieminekļiem Baltijā, atrasts Sārnates kūdras purva R daļā (Podniekkalns, Vičaka) 1937. gadā. Izrakumi veikti 1938. – 1940. g. (E. Šturms), 1949. un 1953. – 1959. g. (L. Vankina). Labvēlīgu apstākļu dēļ te ļoti labi saglabājušās celtņu paliekas ar dažādu koka inventāru. Pirms vairāk nekā 4500 g. pastāvējušās apmetnes mītnes ir 16 – 35 m2 lielas, četrstūrainas telpas, kuru sienas veido vertikāli zemē iedzīti koka mieti, kuru starpas aizpītas ar žagariem. Izrakumos atrasts viens no pasaulē vecākajiem bumerangiem, kā arī no lapu koka darināta 168 cm augsta bezbārdaina vīrieša skulptūra, domājams elku tēls. Lielajā Sārnates purvā aizaugošais Sārnates (Sembas) ezers. 

10. Vieta iepretī Pāžiem, no kurienes 1944. gada rudenī, pateicoties Sārnates zvejniekiem J. Sūniņam, K. un A. Priedoliņiem un leģionāru (lietuviešu) atbalstam, daudzkārt notika latviešu bēgļu aizvešana līdz Zviedrijas krastiem. Pēc vācu žandarmērijas iejaukšanās aizbraukšana notika Sārnates Krievu grāvja ietekas tuvumā. 

11. Darvdedžu kapulauks jūras krastā pie Bēņiem. Izrakumi veikti 1936. gadā; atrasti gan skeletu kapi, gan ugunskaps (ap 1400). Daļa kapulauka ieskalota jūrā. Šeit izrakumos apstiprinājās rakstīto avotu ziņas, ka atsevišķās vietās kurši vēl 15. gs. savus mirušos sadedzināja. 

12. Vecarāji. Zemnieka un zvejnieka dzīvojamā ēka (1867), kūts ar uzbraucamo tiltu. 

13. Skulptūra „Māte Latvija” (1989; tēlnieks Ģirts Burvis). 

14. Bijušā kroga ēka (19. gs. beigas), tagad tautas nams. Zāle iekārtota bijušās stadulas telpā.